Vācijas eksportētājiem jārēķinās ar turpināšanos vājumu savos divos lielākajos tirgos — ASV un Ķīnā — arī 2026. gadā, turklāt izredzes uz atveseļošanos ir niecīgas, piektdien paziņoja tirdzniecības asociācija BGA.
“Mēs neredzam lūzuma punktu uz labo pusi, bet labākajā gadījumā tikai īslaicīgu atelpu,” sacīja BGA prezidents Dirks Jandura.
Saskaņā ar GTAI datiem, tiek prognozēts, ka eksports uz ASV 2025. gadā būs krities par vairāk nekā 7%, sasniedzot nedaudz mazāk par 150 miljardiem eiro (156 miljardiem dolāru). Savukārt eksports uz Ķīnu sarucis vēl straujāk — par 10%, noslīdot līdz 81 miljardam eiro.
Tarifi bremzē transatlantisko tirdzniecību
ASV ieviestie tarifi Eiropas Savienības precēm ir darbojušies kā “smiltis transatlantiskās tirdzniecības zobratos,” norādīja Jandura, piebilstot, ka tie radījuši pastāvīgu papildu slogu Vācijas eksportētāju peļņas maržām.
BGA vadītājs arī uzsvēra, ka Vācija saskaras ar strukturālām problēmām, tostarp salīdzinoši spēcīgu eiro, augstām enerģijas izmaksām, pārmērīgu birokrātiju un vājām investīcijām.
Ķīnas stratēģijas maiņa samazina Vācijas eksportu
Ķīnā īstenotā industriālā politika, kas dod priekšroku vietējiem ražotājiem, ir mazinājusi pieprasījumu pēc Vācijas precēm. Īpaši tas jūtams automobiļu būves, mašīnbūves un ķīmijas nozarēs, kur Ķīnas konkurenti nostiprina savas pozīcijas.
Vācijas uzņēmumi arvien biežāk lokalizē ražošanu pašā Ķīnā vai novirza investīcijas uz citiem Āzijas tirgiem, skaidroja Jandura.
“Tas bieži vien stabilizē globālos pārdošanas apjomus, taču noved pie eksporta samazināšanās no pašas Vācijas,” viņš teica.
